Ir dienas manas tādas ne īsti manas nekādas
Un visi tikai smaida un pastardienu gaida
Bet kad pienāk vakars un vairāk nav neviena
Man gribas visus sūtīt saulespuķes lasīt

Un ne pa jokam tikai nebrīnies
Arī man ir sirds kā mirstīgiem
Sirds kā sirds no miesas un asinīm
Tikai man ar to vien nepietiek
Bezrūpīgos smieklos ša la la
Pavadītas dienas ša la la
Bezmērķīgi raibas ša la la
Izkrāsotas ielas ša la la
Un ne jau tikai tāpēc ša la la
Ka man ir bail no miera ša la la
Es gribu būt kā siena ša la la
Pret kuru atsist pieri ša la la

Es cenšos atrast vārdus klusumā
Starp meliem un starp nemanāmo atrast pamanāmo
Un ja kādreiz glābiņš lielgabala lādiņš
Galvenais ir tālāk tikt līdz pašam galam

Un ne pa jokam tikai nebrīnies
Arī man ir sirds kā mirstīgiem
Sirds kā sirds no miesas un asinīm
Tikai man ar to vien nepietiek
Bezrūpīgos smieklos ša la la
Pavadītas dienas ša la la
Bezmērķīgi raibas ša la la
Izkrāsotas ielas ša la la
Un ne jau tikai tāpēc ša la la
Ka man ir bail no miera ša la la
Es gribu būt kā siena ša la la
Pret kuru atsist pieri ša la la

Bezrūpīgos smieklos ša la la
Pavadītas dienas ša la la
Bezmērķīgi raibas ša la la
Izkrāsotas ielas ša la la
Un ne jau tikai tāpēc ša la la
Ka man ir bail no miera ša la la
Es gribu būt kā siena ša la la
Pret kuru atsist pieri ša la la